Globālās kokrūpniecības un energoresursu nozares turpina mainīties, un pēdējo nedēļu laikā pasaule ir piedzīvojusi vairākus nozīmīgus pavērsienus, kas atstāj tiešu vai netiešu ietekmi arī uz Latvijas meža nozari. Šajā rakstā aplūkosim, kā šobrīd mainās enerģētikas cenas, kādi lēmumi tiek pieņemti Eiropas līmenī un kādas tendences iezīmējas gan regulējumu, gan globālā pieprasījuma kontekstā.
Koksnes granulu cenas atkal kāpj
Sākoties rudenim, koksnes granulu cenas Vācijā pakāpeniski pieaug, liecina Vācijas Granulu institūta (DEPI) dati. Septembrī tonna granulu maksāja vidēji 335,04 eiro, kas ir par gandrīz 8% vairāk nekā augustā. Šāds pieaugums ir daļa no sezonālās tendences, kad patērētāji sāk uzkrāt krājumus pirms aukstās sezonas.
Interesanti, ka granulas joprojām saglabā apmēram 26% cenu priekšrocību salīdzinājumā ar šķidro kurināmo, padarot tās par konkurētspējīgu, videi draudzīgu alternatīvu. DEPI uzsver, ka svarīgi iegādāties tikai ENplus sertificētas granulas, kas garantē kvalitāti visā piegādes ķēdē.
Latvijai šī tendence ir būtiska, jo esam viens no Eiropas granulu eksportētājiem – cenu kāpums Vācijā nozīmē labākas iespējas arī mūsu ražotājiem.
Rekordlieli meža ugunsgrēki 2025. gadā
No janvāra līdz septembrim 2025. gadā meža ugunsgrēki Eiropā izpostījuši gandrīz miljonu hektāru – četras reizes vairāk nekā pērn. Saskaņā ar Eiropas Meža Ugunsgrēku Informācijas sistēmu (EFFIS), šis ir viens no postošākajiem gadiem Eiropas vēsturē.
Īpaši smagi cietušas Spānija, Portugāle, Slovākija un Vācija, bet klimata pārmaiņu ietekmē siltuma vilnis skāris visu Eiropu, tostarp arī Ziemeļvalstis. Eiropas Komisija jau investē jaunu ugunsdzēsības lidaparātu iegādē.
Lai arī Latvijā šogad nav bijuši tik lieli meža ugunsgrēki, šī ir skaidra zīme, ka meža pārvaldības un aizsardzības politika kļūst arvien aktuālāka. Klimata apstākļi mainās – un nozarei jāreaģē.
EUDR ieviešana atkal tiek atlikta – ko tas nozīmē?
Eiropas Komisija plāno vēlreiz atlikt ES Mežu atmežošanas regulācijas (EUDR) ieviešanu, kas paredz stingru izsekojamības prasību piemērošanu koksnes, palmu eļļas, kafijas un citu preču importam. Paredzēts, ka regulas piemērošana tiks pārcelta uz 2026. gadu, jo vēl nav gatava tās pamatā esošā IT infrastruktūra.
Lai gan oficiāli šī kavēšanās nav saistīta ar starptautisku spiedienu, vairāki nozīmīgi tirdzniecības partneri – tostarp ASV, Japāna un Indonēzija – iepriekš bija pauduši bažas par EUDR īstenošanu. Latvijai kā ES eksportētājai uz trešajām valstīm ir svarīgi ņemt vērā šo termiņa pagarinājumu, kas dod iespēju labāk sagatavoties prasībām.
Bioekonomika Eiropas uzmanības centrā
Briselē notikušais CEPI (Eiropas Papīra Rūpniecības konfederācija) pasākums iezīmēja jaunu pagrieziena punktu bioekonomikas politikā. Ap 200 dalībnieku – no meža īpašniekiem līdz pētniekiem un rūpniecības pārstāvjiem – diskutēja par jauno ES bioekonomikas stratēģiju, kuru Eiropas Komisija plāno prezentēt novembrī.
Svarīgākais secinājums: meža nozare vēlas vienlīdzīgu konkurenci ar fosilo resursu materiāliem, tostarp skaidrus atbalsta mehānismus investīcijām un ilgtspējīgam tirgus attīstības modelim.
Arī Latvijas kokrūpniekiem šī ir svarīga diskusija, jo bioekonomikas politika tuvākajos gados noteiks, cik veiksmīgi tiks atbalstīta mūsu pārstrādes un eksportspēja.
Secinājums
Lai gan ziņas šķiet dažādas – no ugunsgrēkiem līdz granulu cenām, no likumiem līdz klimata pārmaiņām — visas tās liek vienādojumā vārdu “pielāgošanās”. Kokrūpniecība un meža nozare Eiropā un Latvijā tiek nostādīta izvēles priekšā: vai spēsim pārstrukturēt procesus, uzlabot izsekojamību, pielāgoties klimata riskiem un vienlaikus gūt labumu no ilgtspējas kursa?