Pieaugošā spriedze Tuvajos Austrumos sāk radīt arvien plašākas sekas globālajai ekonomikai. Konflikts, kas sākotnēji šķita lokāls, pakāpeniski paplašinās un ietekmē gan enerģijas tirgus, gan starptautisko tirdzniecību.
Viens no galvenajiem iemesliem ir Hormuza šaurums – stratēģiski nozīmīgs jūras transporta koridors, caur kuru tiek pārvadāti aptuveni 17% pasaules naftas piegāžu. Jebkādi traucējumi šajā maršrutā var radīt būtisku ietekmi uz enerģijas cenām, loģistikas plūsmām un arī koksnes un būvmateriālu tirgu.
Hormuza šaurums – viens no svarīgākajiem enerģijas maršrutiem pasaulē
Hormuza šaurums savieno Persijas līci ar Indijas okeānu un ir viens no nozīmīgākajiem naftas transportēšanas punktiem pasaulē. Katru dienu caur šo šaurumu tiek transportēti miljoniem barelu naftas, kas nodrošina enerģiju daudzām pasaules ekonomikām.
Konflikta saasināšanās reģionā jau ir radījusi traucējumus transportā. Persijas līča reģionā tika apturēti 70–95% avioreisu, savukārt jūras satiksme kļūst arvien lēnāka un sarežģītāka.
Šāda situācija rada riskus globālajai piegādes ķēdei, jo Hormuza šaurums ir viens no svarīgākajiem transporta koridoriem starptautiskajā tirdzniecībā.
Enerģijas tirgi reaģē uzreiz
Enerģijas tirgi ir vieni no pirmajiem, kas reaģē uz ģeopolitisko spriedzi.
Eiropā vairumtirdzniecības dabasgāzes cena dažu dienu laikā gandrīz dubultojās, īslaicīgi pārsniedzot 60 eiro par megavatstundu. Lai gan tas joprojām ir zemāk nekā 2022. gada gāzes krīzes laikā, tirgus reakcija parāda, cik jutīgs enerģijas sektors ir pret ģeopolitiskajiem riskiem.
Visvairāk no piegādes traucējumiem varētu ciest Āzijas ekonomikas. Šobrīd lielākie Tuvo Austrumu naftas importētāji ir:
- Ķīna – 37.7%
- Indija – 14.7%
Savukārt Eiropas Savienības un ASV atkarība no šī reģiona naftas piegādēm ir ievērojami mazāka.
Loģistikas traucējumi globālajās piegādes ķēdēs
Konflikts jau sāk ietekmēt arī jūras transportu. Tiek lēsts, ka aptuveni 10% pasaules konteineru satiksmes saskaras ar kavējumiem.
Vairāk nekā 500 kuģu gaida iespēju šķērsot Hormuza šaurumu, kas rada kavējumus piegādēs starp Eiropu, Āziju un Tuvo Austrumu valstīm.
Šādi traucējumi var izraisīt domino efektu piegādes ķēdēs – piegādes kļūst lēnākas, transporta izmaksas pieaug un uzņēmumiem kļūst sarežģītāk plānot ražošanu un eksportu.
Ietekme uz koksnes un meža nozari
Lai gan konflikts galvenokārt skar enerģijas tirgu, tam var būt arī sekundāra ietekme uz koksnes un meža produktu sektoru.
Pirmkārt, enerģijas cenu pieaugums palielina koksnes pārstrādes izmaksas. Zāģētavas, paneļu ražotāji un mēbeļu ražotāji ir energoietilpīgi uzņēmumi, tāpēc enerģijas cenu svārstības tieši ietekmē ražošanas izmaksas.
Otrkārt, piegādes ķēžu traucējumi var radīt kavējumus koksnes eksportā. Daudzas valstis eksportē zāģmateriālus un citus koksnes produktus uz Tuvo Austrumu un Āzijas tirgiem, tostarp uz Indiju un Persijas līča valstīm.
Ja jūras transporta plūsma palēninās, tas var radīt:
- piegādes kavējumus
- lielākas transporta izmaksas
- cenu svārstības tirgū
Papildu spiediens uz koksnes pārstrādes nozari
Enerģijas tirgus svārstības var ietekmēt arī ķīmisko izejvielu piegādi. Daudzas vielas, kas nepieciešamas koksnes produktu ražošanā, ir saistītas ar naftas industriju.
Šīs vielas tiek izmantotas līmju ražošanā, kas nepieciešamas koksnes paneļu, finiera un mēbeļu ražošanā. Ja enerģijas tirgus kļūst nestabils, šo materiālu cenas var pieaugt.
Tas savukārt var palielināt ražošanas izmaksas mēbeļu un koksnes paneļu sektorā.
Eiropas meža nozare jau darbojas sarežģītā vidē
Jāņem vērā, ka Eiropas meža un koksnes nozare jau šobrīd saskaras ar vairākiem izaicinājumiem:
- pieaugošas enerģijas izmaksas
- augstākas darba izmaksas
- stingrākas vides regulas
- piegādes traucējumi globālajā tirdzniecībā
- mainīgas koksnes cenas
Ja ģeopolitiskā spriedze saglabāsies ilgāku laiku, šie faktori var vēl vairāk palielināt tirgus nestabilitāti.
Ko tas var nozīmēt Latvijai?
Latvijas meža un koksnes nozare ir cieši saistīta ar starptautiskajiem tirgiem. Tāpēc jebkādas izmaiņas globālajās piegādes ķēdēs vai enerģijas cenās var ietekmēt arī vietējo tirgu.
Ja piegādes ķēdes kļūst nestabilas un enerģijas izmaksas pieaug, tas var ietekmēt:
- koksnes pārstrādes izmaksas
- eksportētāju konkurētspēju
- būvniecības materiālu cenas
Tieši tāpēc nozares dalībniekiem ir svarīgi sekot līdzi ne tikai vietējām, bet arī globālajām ekonomikas un ģeopolitikas tendencēm.
Secinājums
Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos jau sāk radīt redzamas sekas enerģijas un loģistikas tirgos.
Ja spriedze saglabāsies vai pieaugs, ietekme var izplatīties arī uz citām nozarēm, tostarp meža un koksnes produktu tirgu. Enerģijas cenu svārstības, piegādes ķēžu traucējumi un transporta kavējumi var kļūt par faktoriem, kas ietekmē arī Eiropas un Latvijas meža nozari.
Globālā ekonomika ir cieši savstarpēji saistīta, un ģeopolitiskie notikumi arvien biežāk kļūst par faktoru, kas ietekmē arī koksnes tirgus stabilitāti.
