Zviedrijas meža tirgū 2026. gada vasarā vienlaikus redzamas vairākas šķietami pretrunīgas tendences. Meža zemes vidējā cena ir pieaugusi līdz 92 000 Zviedrijas kronu par hektāru, bet apaļkoksnes norēķinu cenas otrajā ceturksnī samazinājušās. Vētru bojātās koksnes dēļ tirgū nonāk lieli papildu apjomi, savukārt lielākie mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumi ziņo par vājākiem finanšu rezultātiem.
Tā nav pretruna. Meža īpašuma vērtība atspoguļo ilgtermiņa skatījumu uz zemi un tajā augošo resursu, bet koksnes cena un pārstrādes uzņēmumu peļņa ir daudz jutīgāka pret īstermiņa piedāvājumu, būvniecības aktivitāti, eksporta tirgiem un ražošanas izmaksām.
Īsā atbilde: kas pašlaik notiek Zviedrijas meža tirgū?
Zviedrijas tirgū pašlaik vērojama četru faktoru kombinācija:
- produktīvas meža zemes vidējā cena 2025. gadā pieauga nedaudz vairāk par 5% — līdz 92 000 SEK par hektāru
- 2026.gada otrajā ceturksnī samazinājās priežu un egļu zāģbaļķu, kā arī papīrmalkas norēķinu cenas;
- vētras Johannes un Dave palielināja koksnes piedāvājumu un radīja papildu spiedienu uz loģistiku un uzglabāšanu;
- lielāki piegādes apjomi uzņēmumiem nenodrošināja lielāku peļņu, jo koksnes izstrādājumu pieprasījums un pārdošanas cenas saglabājās vājas.
Svarīgākais secinājums: meža kā ilgtermiņa aktīva vērtība Zviedrijā turpina augt, taču ienākumi no koksnes pārdošanas un pārstrādes īstermiņā ir nonākuši zem spiediena.
Zviedrijas meža zemes vidējā cena sasniedz 92 000 SEK par hektāru
Produktīvas meža zemes vidējā cena Zviedrijā 2025. gadā sasniedza 92 000 SEK par hektāru. Tas ir par 4500 SEK jeb nedaudz vairāk nekā 5% virs 2024. gada līmeņa.
Šis bija otrais cenu pieauguma gads pēc kārtas pēc 2023. gadā piedzīvotā krituma.
Reģionālās atšķirības ir ļoti lielas. Zviedrijas dienvidu reģionā Götaland vidējā cena sasniedza 144 500 SEK/ha, savukārt Norra Norrland valsts ziemeļos tā bija tikai 42 700 SEK/ha. Tātad dārgākajā reģionā hektāra vidējā cena bija vairāk nekā trīs reizes augstāka nekā lētākajā.
Cenu būtiski ietekmē arī īpašuma lielums. Darījumos ar 1–5 hektārus lieliem īpašumiem vidējā cena sasniedza 124 400 SEK/ha, bet īpašumiem, kuru produktīvā meža platība pārsniedza 100 hektārus, tā bija 49 900 SEK/ha.
Zviedrijas Meža aģentūras statistikā iekļauti 1888 darījumi ar kopējo produktīvās meža zemes platību 76 300 hektāru. Statistika attiecas uz produktīvu meža zemi bez saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Svarīga piebilde: šī nav augošu koku vai ciršanas tiesību cena. Meža zemes cena tiek aprēķināta, no visa īpašuma darījuma vērtības nodalot uz mežsaimniecību attiecināmo daļu.
Kāpēc meža zeme var kļūt dārgāka, kamēr koksnes cenas krīt?
Meža īpašums un pārdotā koksne ir divi atšķirīgi tirgi.
Apaļkoksnes cena raksturo konkrētā sortimenta vērtību noteiktā brīdī. To ietekmē pircēju pieprasījums, rūpnīcu noslodze, krājumi, transportēšanas iespējas un papildu koksnes daudzums tirgū.
Savukārt meža īpašuma pircējs iegādājas ilgtermiņa aktīvu. Tā vērtību veido ne tikai šodien iegūstamā koksne, bet arī:
- zemes atrašanās vieta un piekļuve;
- mežaudžu krāja, vecums un sugu sastāvs;
- nākotnes koksnes pieaugums;
- apsaimniekošanas un infrastruktūras iespējas;
- īpašuma izmantošana medībām vai atpūtai;
- pircēja skatījums uz meža vērtību nākamajos gadu desmitos.
Tāpēc īslaicīgs koksnes cenu kritums automātiski nenozīmē meža īpašumu cenu samazinājumu. Līdzīgi arī augoša zemes cena negarantē, ka meža īpašnieks par šodien pārdotu cirsmu saņems vairāk.
Apaļkoksnes cenas Zviedrijā otrajā ceturksnī samazinājās
Zviedrijas Meža aģentūras dati rāda, ka 2026. gada otrajā ceturksnī apaļkoksnes norēķinu cenas samazinājās salīdzinājumā ar gada pirmo ceturksni.
Vidējās cenas mežizstrādes uzdevumu darījumos bija:
- priedes zāģbaļķi: 855 SEK/m³fub, kritums par 12%;
- egles zāģbaļķi: 1059 SEK/m³fub, kritums par 9%;
- skujkoku papīrmalka: 566 SEK/m³fub, kritums par 8%;
- lapkoku papīrmalka: 561 SEK/m³fub, kritums par 6%;
- kurināmā koksne: 450 SEK/m³fub, kritums par 5%.
Arī īpašnieku sagatavotās un pie ceļa piegādātās koksnes cenas samazinājās — zāģbaļķiem par 7%, bet papīrmalkai par 8%.
Šie dati jāinterpretē uzmanīgi. Tās ir norēķinu cenas par ceturksnī uzmērīto un apmaksāto koksni, nevis konkrētās dienas piedāvājumu vai tūlītēja darījuma cenas. Daļa koksnes var būt nolīgta iepriekšējos ceturkšņos.
Tomēr kopējais virziens ir skaidrs: pēc iepriekšējā cenu kāpuma Zviedrijas apaļkoksnes tirgū 2026. gada otrajā ceturksnī parādījās spiediens uz cenu samazinājumu.
Vētru koksne strauji palielina piegādes
Būtiska loma tirgus izmaiņās ir vētru Johannes un Dave radītajiem postījumiem. Bojātā koksne jāizstrādā salīdzinoši ātri, lai saglabātu tās kvalitāti un ierobežotu kaitēkļu izplatīšanās risku.
Tas īsā laikā palielina piedāvājumu arī tad, ja gala tirgus pieprasījums nav audzis.
Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas Mellanskog piegādes 2026. gada otrajā ceturksnī sasniedza 1,663 miljonus m³fub— par 41,7% vairāk nekā pirms gada. Ieņēmumi pieauga par 20,2%, sasniedzot 1,945 miljardus SEK.
Tomēr pamatdarbības peļņa samazinājās no 58 miljoniem līdz tikai 15 miljoniem SEK.
Piegāžu pieaugumu nevar skaidrot tikai ar vētru. Daļu veido Mellanskog jaunā, ar Setra integrētā uzņēmumu struktūra, bet pašu lauka operācijās iegūtie piegādes apjomi palielinājās par 20%.
Vētras skartajā teritorijā piegāžu apjoms bija aptuveni par 60% lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Lai tirgus spētu uzņemt papildu koksni, Mellanskog:
- ar 25 kuģiem eksportēja ap 120 000 m³fub;
- aptuveni 200 000 m³ zāģbaļķu novietoja uzglabāšanā zem laistīšanas sistēmām;
- palielināja mežizstrādes, personāla un loģistikas kapacitāti.
Mellanskog augusta ziņojuma brīdī bija apstrādājis vairāk nekā pusi no vētras bojātās koksnes un paredzēja atlikušos darbus pabeigt novembrī.
Šie skaitļi parāda, cik spēcīgi vētras var mainīt tirgu. Koksnes plūsma aug, taču papildu eksports, uzglabāšana un loģistika palielina izmaksas. Ja pārstrādes tirgus nespēj visu koksni uzreiz patērēt, lielāks apjoms pats par sevi nenodrošina lielāku peļņu.
Södra zaudējumi atklāj kokrūpniecības galveno problēmu
Vēl skaidrāk cenu un izmaksu neatbilstība redzama Södra rezultātos. Uzņēmumu grupa 2026. gada otrajā ceturksnī strādāja ar 424 miljonu SEK pamatdarbības zaudējumiem. Gadu iepriekš zaudējumi bija 389 miljoni SEK.
Apgrozījums samazinājās par 3% līdz 6,947 miljardiem SEK, bet pamatdarbības peļņas marža bija mīnus 6%.
Vislielāko negatīvo pienesumu radīja Södra Wood:
- apgrozījums saruka par 4% līdz 1,714 miljardiem SEK;
- iepriekšējā gada 3 miljonu SEK peļņu nomainīja 215 miljonu SEK zaudējumi;
- zāģmateriālu ražošana samazinājās par 9,7%;
- piegāžu apjoms samazinājās par 2,9%.
Uzņēmums norādīja uz vāju zāģmateriālu pieprasījumu Zviedrijā, Lielbritānijā un ASV, sarežģītu cenu veidošanos eksporta tirgos un joprojām augstām izejmateriālu izmaksām.
Situācija celulozes segmentā bija labāka. Södra Cell palielināja gan ražošanu, gan piegādes, un zaudējumi samazinājās no 221 līdz 88 miljoniem SEK. Tomēr arī celulozes tirgū globālais piedāvājums pārsniedza pieprasījumu.
Kāpēc zemākas koksnes iepirkuma cenas uzreiz neuzlabo rūpnīcu rezultātus?
Izejmateriālu cenu izmaiņas pārstrādes uzņēmumu rezultātos parādās ar aizkavēšanos. Uzņēmumiem vispirms jāpatērē iepriekš par augstākām cenām iegādātie krājumi. Tikai pēc tam ražošanā sāk nonākt lētāk iegādātā koksne.
Södra 18. jūnijā samazināja zāģbaļķu un papīrmalkas iepirkuma cenas. Lēmums tika skaidrots ar vētru radīto piedāvājuma pieaugumu un vājāku priežu zāģbaļķu un šķiedras tirgu. Vienlaikus Zviedrijas dienvidos tika ieviesta tirgus piemaksa egles zāģbaļķiem.
Södra vadība lēsa, ka tad, ja ceturkšņa laikā pilnībā būtu darbojušās tobrīd aktuālās izejmateriālu iepirkuma cenas, pamatdarbības rezultāts būtu bijis aptuveni par 400 miljoniem SEK labāks.
Tas norāda uz iespējamu izmaksu situācijas uzlabošanos nākamajos periodos, bet negarantē peļņas atgriešanos. Ja zāģmateriālu un celulozes pārdošanas cenas saglabājas vājas, zemākas izejmateriālu izmaksas var tikai samazināt zaudējumus.
Ko visi Zviedrijas tirgus signāli rāda kopā?
Pašlaik Zviedrijas meža nozarē darbojas divi atšķirīgi cikli.
Ilgtermiņa aktīvu tirgū meža zeme saglabā pievilcību, un 2025. gadā tās vidējā cena pieauga.
Koksnes un pārstrādes tirgū situāciju nosaka īstermiņa piedāvājuma pārpalikums, vētru radītās plūsmas, vāja būvniecība un piesardzīgs pieprasījums vairākos eksporta tirgos.
Tādēļ vienlaikus iespējami visi šie apgalvojumi:
- meža zeme kļūst dārgāka;
- meža īpašnieks par atsevišķiem sortimentiem saņem mazāk;
- uzņēmums pārdod vairāk koksnes, bet nopelna mazāk;
- pārstrādes rūpnīcu peļņa sarūk, lai gan izejmateriālu iepirkuma cenas jau tiek samazinātas.
Tie nav savstarpēji izslēdzoši signāli. Tie raksturo dažādus vienas vērtības ķēdes posmus un atšķirīgus laika periodus.
Ko Zviedrijas situācija nozīmē Latvijas meža īpašniekiem?
Zviedrija ir viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas koksnes ražotājiem un eksportētājiem. Tāpēc lieli piedāvājuma, cenu vai ražošanas apjomu satricinājumi Zviedrijā var ietekmēt konkurenci arī Baltijas reģionā.
Tomēr Zviedrijas cenu kritumu nedrīkst automātiski pārnest uz Latviju. Vietējo cenu nosaka Latvijas pārstrādes uzņēmumu pieprasījums, konkrētais sortiments, kvalitāte, attālums līdz pircējam, transportēšanas izmaksas un eksporta iespējas.
Latvijas meža īpašniekam no Zviedrijas piemēra izriet četri praktiski secinājumi.
1. Īpašuma vērtība un cirsmas vērtība nav viens un tas pats
Meža īpašums var kļūt vērtīgāks arī periodā, kad atsevišķu koksnes sortimentu cenas samazinās. Pirms pārdošanas jāvērtē zeme, mežaudzes un tirgus situācija atsevišķi.
2. Koksnes apjoms vēl nenozīmē labāku rezultātu
Mellanskog piemērs rāda, ka piegāžu pieaugums par 41,7% var notikt vienlaikus ar pamatdarbības peļņas kritumu par 74%. Rezultātu nosaka ne tikai kubikmetri, bet arī pārdošanas cena, kvalitāte, loģistika un realizācijas laiks.
3. Dažādi sortimenti var kustēties pretējos virzienos
Södra samazināja vispārējās zāģbaļķu un papīrmalkas cenas, bet atsevišķā reģionā ieviesa piemaksu egles zāģbaļķiem. Tas parāda, ka tirgus nav vienots — konkrēta sortimenta pieprasījums var būt labāks par kopējo tirgus fonu.
4. Lēmumu par pārdošanu nevajadzētu balstīt tikai vienā tirgus ziņā
Zviedrijas statistika ir svarīgs Ziemeļeiropas tirgus indikators, bet tā nevar aizstāt konkrētā Latvijas īpašuma un cirsmas novērtēšanu. Būtiski ir zināt krāju, sugu sastāvu, sortimentu iznākumu, piekļuvi un iespējamo pircēju loku.
Kas jāvēro turpmākajos mēnešos?
Zviedrijas tirgus tālāko virzienu lielā mērā noteiks četri jautājumi:
- Vai līdz novembrim izdosies pārstrādāt un realizēt lielāko daļu vētru bojātās koksnes?
- Cik ātri zemākas izejmateriālu iepirkuma cenas uzlabos zāģētavu un celulozes rūpnīcu rezultātus?
- Vai Eiropā, Lielbritānijā un ASV atjaunosies pieprasījums pēc zāģmateriāliem?
- Vai meža īpašumu cenas turpinās augt arī tad, ja koksnes norēķinu cenas saglabāsies zemākas?
Ja papildu vētras koksnes apjomi tiks pārstrādāti un zemākas izejmateriālu izmaksas nonāks rūpnīcu rezultātos, tirgus var stabilizēties. Ja gala produktu pieprasījums saglabāsies vājš, spiediens uz uzņēmumu peļņu un atsevišķu koksnes sortimentu cenām var turpināties.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai meža zemes cena Zviedrijā pieaug?
Jā. Produktīvas meža zemes vidējā cena 2025. gadā sasniedza 92 000 SEK par hektāru — par 4500 SEK jeb nedaudz vairāk nekā 5% virs 2024. gada līmeņa.
Vai augstāka meža zemes cena nozīmē arī augstāku koksnes cenu?
Nē. Meža zeme ir ilgtermiņa aktīvs, bet koksnes cenu nosaka konkrētā brīža pieprasījums, piedāvājums, sortiments un realizācijas iespējas.
Par cik 2026. gada otrajā ceturksnī samazinājās koksnes cenas Zviedrijā?
Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni priežu zāģbaļķu norēķinu cenas samazinājās par 12%, egles zāģbaļķu — par 9%, skujkoku papīrmalkas — par 8%, bet lapkoku papīrmalkas — par 6%.
Kāpēc Mellanskog piegādes pieauga, bet peļņa samazinājās?
Piegādes palielināja vētras koksnes izstrāde un jaunā sadarbības struktūra ar Setra. Vienlaikus rezultātu vājināja zemākas koksnes cenas, papildu loģistikas izmaksas un neparasti lielais piedāvājums.
Kāpēc Södra strādāja ar zaudējumiem?
Galvenie iemesli bija vājš zāģmateriālu pieprasījums, sarežģīta cenu situācija eksporta tirgos un augstas izejmateriālu izmaksas. Vislielākos zaudējumus radīja Södra Wood.
Vai Zviedrijas koksnes cenu kritums nozīmē, ka cenas kritīs arī Latvijā?
Ne obligāti. Zviedrijas tirgus ir nozīmīgs reģionāls signāls, taču Latvijas cenas nosaka vietējais pieprasījums, sortiments, kvalitāte, transports, sezonalitāte un konkrēto pircēju vajadzības.
Secinājums
Zviedrijas tirgus pašlaik ļoti skaidri parāda atšķirību starp mežu kā ilgtermiņa īpašumu un koksni kā tirgojamu izejmateriālu.
Meža zeme saglabā vērtību un pircēju interesi, taču īstermiņa koksnes tirgū lielāks piedāvājums, vētru sekas un vājš gala produktu pieprasījums samazina cenas un pārstrādes uzņēmumu peļņu.
Latvijas meža īpašniekam tas ir atgādinājums: vērtīgu lēmumu nevar pieņemt tikai pēc vienas cenas vai vienas ārvalstu tirgus ziņas. Nepieciešams saprast, kas atrodas konkrētajā īpašumā, kādi sortimenti tajā iegūstami un kādas realizācijas iespējas ir pieejamas tieši šobrīd.
Ja vēlaties noskaidrot sava meža vai cirsmas pašreizējo vērtību, piesakiet profesionālu īpašuma izvērtēšanu vai konsultāciju ar Cirsmas LV. Cirsmas LV speciālisti palīdzēs izvērtēt Jūsu situāciju un sniegs skaidru, uz tirgus datiem balstītu redzējumu.
