Ķīnas koksnes tirgus: imports samazinās, bet optimismam vieta ir
2025.gada maijā Ķīna importēja 5,99 miljonus kubikmetru apaļkoku un zāģmateriālu. Šis apjoms saglabājās līdzvērtīgs pērnā gada līmenim, tomēr, skatoties uz periodu no janvāra līdz maijam, kopējais importa apjoms sasniedza tikai 24,15 miljonus m³ – tas ir par 13,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā. Vērtības ziņā kritums ir vēl straujāks – kopējā importa summa bija 48,9 miljardi dolāru, kas ir par 15,2% mazāk.
Šī lejupslīde ir skaidrojama ar joprojām ierobežoto pieprasījumu nekustamā īpašuma sektorā un ekonomiskajām grūtībām, ar kurām saskaras vietējie pārstrādes uzņēmumi. Tomēr GTI-China (Global Timber Index) maijā reģistrēts virs 50 punktu sliekšņa, kas signalizē par pozitīvu noskaņojumu tirgū.
Tas signalizē, ka lejupslīde var būt cikliska, nevis strukturāla.
Latvijai svarīgi: Ķīna ir viens no pasaulē lielākajiem apaļkoku un zāģmateriālu importētājiem. Ja šis tirgus atkopsies, tas var radīt jaunas iespējas Latvijas eksportētājiem, īpaši, ja spēs piedāvāt konkurētspējīgu produktu un piegādes loģistiku.
Energoietilpīgs ražotājs spiests samazināt ražošanu
Estonian Cell, Igaunijā bāzētais BCTMP (balinātas cietkoksnes ķīmiskās-mehāniskās masas) ražotājs, no oktobra plāno apturēt darbību uz 8 nedēļām un pēc tam pāriet uz darbību 3 maiņās (iepriekš – 4). Šo soli uzņēmums pamato ar vāju globālo pieprasījumu un augstām elektroenerģijas izmaksām.
Ražotājs izmanto apses koksni, un gadā spēj saražot 170 000 tonnas celulozes. CFO Meelis Kuzma norāda, ka uzņēmums saskaras ar realitāti – augstas enerģijas izmaksas, nodokļi un nenoteiktība padara ražošanu riskantu. Šis solis ir stratēģisks mēģinājums saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā.
Latvijai svarīgi: Enerģijas cenas ir kritisks faktors arī Latvijā. Daudzi pārstrādes uzņēmumi šobrīd nav aizsargāti pret cenu svārstībām, un tas var ietekmēt to spēju ilgtermiņā konkurēt. Šis piemērs no Igaunijas liek apzināties, ka energoefektivitāte un gudra iepirkuma politika kļūst par izdzīvošanas jautājumu.
Zviedrijas zāģmateriāli ceļo uz Ziemeļameriku
Zviedrijas koksnes eksports uz ASV šogad audzis par 34%. Pieaugumu veicina augsts pieprasījums ASV mājokļu būvniecībā, pievilcīgais valūtas kurss un efektīvi piegādes modeļi. Zviedrija izmanto ASV tirgu kā diversifikācijas virzienu laikā, kad Eiropas tirgi stagnē.
Latvijai svarīgi: Latvijas uzņēmējiem jāapsver līdzīgas iespējas. Lai gan loģistikas izmaksas uz ASV ir augstākas, mazās nišas (premium produkti, FSC/PEFC sertificēta koksne) var būt pietiekami ienesīgas. Turklāt, krīzes laikā atkarība tikai no Eiropas pircējiem var izrādīties risks.
Laiks mainīt kursu?
Šo dažādo valstu piemēri – Ķīna, Zviedrija, Bulgārija, Igaunija – parāda vienu būtisku lietu: globālajā kokrūpniecības ainavā strauji mainās spēles noteikumi.
Latvijai ir jārēķinās ar:
- cenu spiedienu no Centrāleiropas,
- iespējamu enerģijas izmaksu kāpumu,
- nepieciešamību pēc tirgus diversifikācijas,
- augošām kvalitātes un ilgtspējas prasībām no lielajiem tirgiem.
Šajā kontekstā valsts politika un uzņēmēju rīcība ir izšķiroši svarīga. Jautājums nav vairs par to, vai mainīsies – bet kad un cik strauji. Tie, kas būs sagatavojušies, spēlēs nākamajā līgā. Pārējie – riskēs būt tikai izejmateriālu piegādātāji bez cenas noteikšanas spējas.