Pēdējo gadu laikā Eiropas meža nozare ir pieredzējusi vairākas būtiskas pārmaiņas. Klimata politika, enerģētikas drošība, būvniecības cikli un ģeopolitiskie satricinājumi ir mainījuši veidu, kā valstis skatās uz saviem dabas resursiem.
Ja vēl pirms dažiem gadiem diskusijas bieži koncentrējās uz to, kā samazināt resursu izmantošanu, tad šodien arvien vairāk valstu meklē veidus, kā efektīvāk izmantot jau pieejamos meža resursus.
Par to liecina trīs šķietami atšķirīgi notikumi Eiropā.
Šveice vēlas būtiski palielināt vietējās koksnes ieguvi. Somijā tiek apspriesti risinājumi, kā atbrīvot milzīgas mežu platības no gadiem ilgi neatrisinātām mantojuma situācijām. Savukārt Francijas tirgus dati rāda, ka kvalitatīvu skujkoku pieprasījums sasniedzis augstāko līmeni pēdējo divdesmit gadu laikā.
Aplūkojot šīs ziņas kopā, kļūst redzama viena kopīga tendence — Eiropa arvien vairāk novērtē vietējās koksnes stratēģisko nozīmi.
Šveice vēlas iegūt par miljonu kubikmetru koksnes vairāk
Šveices valdība un nozares organizācijas pēdējos gados arvien aktīvāk runā par nepieciešamību palielināt vietējās koksnes izmantošanu.
Valsts mērķis ir iegūt aptuveni vienu miljonu kubikmetru koksnes vairāk nekā pašlaik.
Iemesls nav mežu trūkums. Gluži pretēji — Šveices meži turpina pieaugt, un ikgadējais pieaugums pārsniedz faktisko ieguvi.
Tas nozīmē, ka valstij pieejamais resurss netiek pilnībā izmantots.
Šveices skatījumā vietējā koksne vienlaikus ir gan ekonomisks resurss, gan klimata politikas instruments, gan veids, kā mazināt atkarību no importa.
Šāda pieeja nav unikāla tikai Šveicei. Līdzīgas diskusijas šobrīd notiek daudzviet Eiropā.
Somijā mežs ir, īpašnieki ir, bet lēmumu nav
Kamēr Šveice meklē iespējas iegūt vairāk koksnes no pieejamajiem resursiem, Somija saskaras ar cita veida problēmu.
Valstī aptuveni 1,2 miljoni hektāru meža atrodas mantotos īpašumos, kuru īpašumtiesību jautājumi nav pilnībā sakārtoti.
Tas ir vairāk nekā 9% no visiem privātajiem mežiem Somijā.
Praksē tas nozīmē, ka mežs eksistē, taču lēmumu pieņemšana par apsaimniekošanu bieži ir apgrūtināta. Īpašnieku ir vairāki, intereses atšķiras, un vienošanās par saimniecisko darbību mēdz ieilgt gadiem.
Rezultātā daļa mežu tiek apsaimniekota pasīvāk nekā varētu.
Tieši tāpēc Somijas kokrūpniecības nozare aicina ieviest izmaiņas regulējumā, kas mudinātu mantiniekus ātrāk sakārtot īpašumtiesību jautājumus.
Būtībā Somijas diskusija nav par jaunu mežu radīšanu.
Tā ir diskusija par to, kā padarīt pieejamus resursus, kas jau pastāv.
Francija parāda, kuras koksnes Eiropai pietrūkst
Visinteresantāko tirgus signālu šobrīd sniedz Francija.
France Bois Forêt jaunākais tirgus pārskats parāda, ka 2025. gadā kopējās koksnes cenas privātajos mežos samazinājās par 4%, tomēr aiz šī šķietami vienkāršā rādītāja slēpjas pavisam cita aina.
Skujkoku cenas pieauga par 8% un sasniedza augstāko līmeni kopš datu uzskaites sākuma 2004. gadā.
Atsevišķām sugām kāpums bija vēl iespaidīgāks:
- egle: +28%;
- parastā priede: +22%;
- sudrabegle: +13%;
- Korsikas priede: +12%.
Tajā pašā laikā ozola cena samazinājās par 17%, bet vairāku citu lapkoku sugu cenas arī piedzīvoja kritumu.
Tas liecina, ka Eiropā neveidojas vienkāršs “koksnes deficīts”. Deficīts veidojas konkrētos segmentos.
Īpaši pieprasīti kļūst kvalitatīvi skujkoki, kurus izmanto būvniecībā un konstrukciju ražošanā.
Francijas analītiķi daļu pieauguma saista ar mizgraužu krīzes sekām Centrāleiropā. Pēdējos gados milzīgi bojātās koksnes apjomi tika nocirsti Vācijā, Čehijā un citās valstīs. Šobrīd šie resursi lielā mērā ir izsmelti, un tirgus atkal sāk meklēt kvalitatīvus skujkoku resursus.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Latvijas situācija šajā kontekstā ir īpaši interesanta.
Atšķirībā no daudzām Rietumeiropas valstīm Latvija joprojām ir viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropā. Turklāt mūsu mežu struktūrā būtisku daļu veido tieši skujkoki — priede un egle.
Tas ir tieši tas resurss, kura vērtība daudzviet Eiropā pieaug.
Tomēr Somijas piemērs parāda arī otru pusi. Arī Latvijā netrūkst mantotu īpašumu, kuros īpašnieku struktūra ir sarežģīta un lēmumu pieņemšana ieilgst. Daļai īpašumu trūkst ilgtermiņa apsaimniekošanas plāna, un nereti meža potenciāls netiek pilnībā izmantots.
Tāpēc galvenais jautājums nav tikai par to, cik daudz mežu mums ir.
Galvenais jautājums ir — cik efektīvi mēs spējam šos resursus apsaimniekot un izmantot.
Eiropā sākas cīņa nevis par jaunu mežu radīšanu, bet par esošo resursu pieejamību
Ja saliek kopā Šveices, Somijas un Francijas stāstus, kļūst redzama viena kopīga tendence.
Eiropas valstis arvien mazāk runā par to, kur atrast jaunus resursus.
Tās arvien vairāk domā par to, kā labāk izmantot jau esošos.
Šveice vēlas iegūt vairāk koksnes no saviem mežiem. Somija meklē veidus, kā aktivizēt neizmantotus resursus mantotajos īpašumos. Francijas tirgus savukārt parāda, kuras koksnes grupas kļūst stratēģiski svarīgākas.
Tas viss liecina par vienu — koksne Eiropā kļūst ne tikai par mežsaimniecības produktu, bet arī par stratēisku resursu.
Un valstis, kurām ir pieejami kvalitatīvi meži un spēja tos ilgtspējīgi apsaimniekot, nākamajos gados var izrādīties starp galvenajiem ieguvējiem.
Praktisks secinājums meža īpašniekam
Šādos apstākļos arvien svarīgāk kļūst saprast sava īpašuma potenciālu, koksnes sortimentu struktūru un tirgus pieprasījumu.
Ja vēlaties izvērtēt sava meža potenciālu vai noskaidrot aktuālo tirgus situāciju konkrētam īpašumam, sazinieties ar Cirsmas LV speciālistiem.
