Latvijas meža nozare 2025. gadā piedzīvoja mērenu eksporta korekciju, taču aiz kopējā samazinājuma slēpjas būtiska strukturāla transformācija. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas publicētajiem datiem, meža nozares kopējais eksports sasniedza 3,387 miljardus eiro, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2024. gadā.
Lai gan virspusēji tas var šķist kā lejupslīdes signāls, detalizētāka analīze rāda – nozare kļūst kvalitatīvāka un vairāk orientēta uz augstāku pievienoto vērtību.
Koksne un tās izstrādājumi – joprojām dominējošā pozīcijā
2025.gadā koksne un tās izstrādājumi veidoja 88,3% no kopējā meža nozares eksporta (2024. gadā – 88,1%). Tas nozīmē, ka nozares ārējās tirdzniecības struktūra saglabājas koncentrēta ap primāro un sekundāro koksnes pārstrādi.
Tomēr atsevišķu produktu grupu dinamika atšķiras būtiski.
Zāģmateriāli un saplāksnis aug, apaļkoksne krītas
Zāģmateriāli
Zāģmateriālu eksports pieauga par 5,1%, sasniedzot 842,28 miljonus eiro. Tas apliecina stabilu pieprasījumu galvenajos tirgos un konkurētspēju augstākas pievienotās vērtības segmentos.
Saplāksnis
Saplāksnis uzrādīja 4,1% pieaugumu līdz 375,07 miljoniem eiro, kas norāda uz noturīgu pieprasījumu būvniecības un rūpniecības sektorā.
Apaļkoksne
Savukārt apaļkoksnes eksports samazinājās par 21,4%, nokrītot līdz 310,31 miljonam eiro. Šis ir būtiskākais kritums produktu grupu griezumā un atspoguļo vājāku pieprasījumu pēc neapstrādātas koksnes, kā arī reģionālo tirdzniecības plūsmu pārkārtošanos.
Šī disproporcija starp apaļkoksni un apstrādātajiem produktiem skaidri signalizē par pakāpenisku pārorientēšanos uz iekšējo pārstrādi un augstāku pievienoto vērtību.
Mēbeļu un papīra segments – jaukta aina
Koka mēbeļu eksports pieauga par 6,7%, sasniedzot 202,66 miljonus eiro. To īpatsvars kopējā koksnes produktu eksportā pieauga no 5,5% līdz 6%. Tas ir pozitīvs signāls Latvijas ražotājiem, kuri strādā ar dizainu, zīmolu un gala produktu attīstību.
Savukārt papīra, kartona un saistīto produktu eksports samazinājās par 5,1% līdz 124,93 miljoniem eiro, kas atspoguļo spiedienu šajā segmentā Eiropas tirgū.
Galvenie eksporta tirgi: Lielbritānija aug, Zviedrija krītas
🇬🇧 Lielbritānija
Lielbritānija saglabāja lielākā noieta tirgus pozīciju ar 22,4% no kopējā eksporta. Eksports uz šo valsti pieauga par 9,3%, sasniedzot 760,29 miljonus eiro.
🇸🇪 Zviedrija
Eksports uz Zviedriju samazinājās par 24,4%, līdz 301,36 miljoniem eiro. Šis kritums var būt saistīts ar vietējo ražošanas apjomu svārstībām un reģionālās konkurences pastiprināšanos.
🇱🇹 Lietuva
Eksports uz Lietuvu pieauga par 7,9%, sasniedzot 274,48 miljonus eiro, padarot to par trešo lielāko tirgu.
Vai Latvija pāriet uz ilgtspējīgāku eksporta modeli?
Salīdzinot ar 2024. gadu, kad eksports sasniedza 3,44 miljardus eiro, 2025. gada dati drīzāk liecina par stabilizāciju, nevis lejupslīdi.
Būtiskākais secinājums:
- samazinās neapstrādātas koksnes eksports,
- pieaug apstrādāto produktu īpatsvars,
- nostiprinās augstākas pievienotās vērtības segmenti.
Ilgtermiņā tas var nozīmēt:
- lielāku iekšējo pārstrādes kapacitāti,
- stabilākas darba vietas,
- mazāku atkarību no izejvielu cenu svārstībām.
Ko tas nozīmē meža īpašniekiem un uzņēmējiem 2026. gadā?
Ja tendence saglabāsies, tirgus vairāk novērtēs kvalitāti, stabilu piegādi un pārstrādes kapacitāti, nevis tikai izejvielas apjomu.
Jautājums paliek atvērts:
Vai Latvija apzināti veido augstākas pievienotās vērtības modeli, vai arī tirgus apstākļi piespiež šo pārorientāciju?
Viennozīmīgi – meža nozare 2025. gadā nevis saruka, bet strukturāli mainījās.
