Pēdējā gada laikā starptautiskajā mežsaimniecības nozarē vērojamas būtiskas pārmaiņas. Trīs aktualitātes no ASV un Zviedrijas ļauj izdarīt dažus secinājumus, kas ir svarīgi arī Latvijas meža īpašniekiem un kokrūpniekiem.
Šajā rakstā analizēsim:
- ASV saplākšņa importa kāpumu;
- Federālās programmas ieviešanu mazvērtīgas koksnes izvešanai;
- Zviedrijas apaļkoksnes importu.
1. ASV saplākšņa imports sasniedz augstāko līmeni kopš 2023. gada
Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, 2025. gada martā ASV importēja 348 393 m³ cietkoksnes saplākšņa — par 30 % vairāk nekā februārī un par 51 % vairāk nekā tajā pašā mēnesī pērn.
Lielāko daļu šī pieauguma nodrošināja Indonēzija, kuras piegādes pārsniedza 156 tūkstošus m³, veidojot gandrīz pusi no visa importa. Arī Krievijas eksports dubultojās, neraugoties uz sankcijām un ģeopolitisko spriedzi. Savukārt Vjetnamas apjomi saruka par 9 %, bet Ķīnas piegādes palika nemainīgas.
Šie dati skaidri liecina — ASV tirgū ir pastāvīgs pieprasījums, un vietējais piedāvājums nespēj to pilnībā apmierināt. Importa dažādošana kļūst par nepieciešamību.
Latvijas eksportētājiem tas var pavērt iespējas, īpaši uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt lielus un stabilus apjomus. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka šīs tirgus “logi” ir īslaicīgi, un reakcijai jābūt ātrai un stratēģiski pamatotai.
2. ASV iegulda 23 miljonus dolāru mežu ugunsdrošībā un koksnes pārstrādē
Otra ziņa no ASV attiecas uz mežsaimniecības politiku un sabiedriskajām investīcijām. Mežsaimniecības dienests izsludinājis 23 miljonu dolāru atbalsta programmu bīstamo koksnes materiālu izvešanai no nacionālajiem mežiem. Tas ietver sausos kokus, kritušus zarus un pāraugušu veģetāciju.
Šīs iniciatīvas mērķis ir mazināt ugunsgrēku riskus, uzlabot mežu veselību un vienlaikus radīt ekonomisku vērtību no līdz šim neizmantotiem resursiem. Mazvērtīgā koksne tiks izmantota augsnes uzlabotāju, atjaunojamās enerģijas un inovatīvu produktu, piemēram, krusteniski laminētās koksnes, ražošanā.
Latvijā arī netrūkst platību, kurās dominē mazvērtīga koksne, kas bieži netiek izmantota ekonomisku apsvērumu dēļ. Šāda veida atbalsta mehānismi būtu apsverami arī mūsu apstākļos, īpaši teritorijās, kur mežsaimnieciskā darbība bijusi ierobežota.
3. Zviedrija palielina apaļkoksnes importu par 26 %
Zviedrija, kas tradicionāli pati ir kokmateriālu eksporta lielvalsts, 2024. gadā importējusi 8,6 miljonus m³ apaļkoksnes — par 26 % vairāk nekā 2023. gadā. Tikmēr kopējais apaļkoksnes patēriņš valstī pieaudzis tikai nedaudz: no 72,1 līdz 72,8 miljoniem m³.
Tas nozīmē, ka vietējās izcelsmes koksnes izmantošana samazinājusies par vairāk nekā miljonu m³, noslīdot līdz 64,2 miljoniem. Biometria norāda, ka kopš 2021. gada Zviedrijas vietējās koksnes patēriņš sarucis par aptuveni 9 %.
Importētā koksne galvenokārt izmantota celulozes ražošanā un satur augstāku lapu koku īpatsvaru nekā vietējā. Zāģmateriālu nozare saglabājusies stabila.
Latvijai tas ir būtisks signāls: Zviedrijas tirgus kļūst atvērtāks ārējiem piegādātājiem, īpaši lapu koku segmentā. Šī ir iespēja Latvijas ražotājiem stiprināt savu pozīciju, ja tie spēj nodrošināt kvalitāti un uzticamus piegādes apjomus.
Secinājumi: ko tas nozīmē Latvijai?
Apkopojot trīs dažādos notikumus, izkristalizējas vairāki skaidri vēstījumi, kas aktuāli gan meža īpašniekiem, gan mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumiem.
1. Pieprasījums aug, bet mainās tā struktūra
ASV un Zviedrijā pieaug koksnes patēriņš, taču to virza celulozes nozare, nevis zāģmateriālu ražošana. Latvijā tas nozīmē, ka jāapsver eksportspējas paplašināšana uz produktiem ar pievienoto vērtību un pielāgošanos dažādām koksnes specifikācijām, ne tikai skujkoku zāģmateriāliem.
2. Mazvērtīga koksne — potenciāls resurss, nevis problēma
ASV piemērs rāda, ka mazvērtīga koksne var kļūt par nozīmīgu izejvielu atjaunojamai enerģijai, bioekonomikai un ilgtspējīgiem būvmateriāliem. Latvijā šobrīd šādu iniciatīvu ir maz. Taču līdzīgas programmas, piemēram, vietējo pašvaldību vai ES fondu līmenī, varētu stimulēt šo resursu efektīvāku izmantošanu.
3. Reģionālā konkurence pieaug, bet rada arī iespējas
Zviedrijas lēmums daļu izejvielu iegādāties ārpus valsts rada iespēju Latvijas eksportētājiem. Tomēr konkurence kļūs sīvāka, un priekšrocības būs tiem, kas piedāvās kvalitatīvu, izsekojamu un savlaicīgi piegādātu produkciju.
4. Meža īpašniekiem jāmaina domāšana
Ne visi meži ir zāģmateriāliem piemēroti. Tāpēc:
- Jāizvērtē cirsmu potenciāls arī mazvērtīgās koksnes kontekstā;
- Jāsadarbojas ar uzņēmumiem, kas specializējas biomasas un enerģijas ražošanā;
- Jāseko globālajām tendencēm, lai rīkotos proaktīvi, nevis reaģējoši.
Noslēgumā:
Globālās tendences rāda: mežsaimniecība kļūst sarežģītāka, dinamiskāka un stratēģiski daudzslāņaināka. Koksne vairs nav tikai baļķis. Tā ir daļa no aprites ekonomikas, bioenerģijas un klimatneitralitātes mērķiem.
Latvijai ir potenciāls — kvalitatīvi meži, profesionāla nozare un pieeja Eiropas un Ziemeļvalstu tirgiem. Taču tas jāizmanto ar gudru, uz datiem balstītu pieeju, kur lēmumi tiek pieņemti ar ilgtermiņa domāšanu.
Mežs ir vērtība. Ne tikai šodienai, bet arī rītdienai.