Somijas dati rāda vairāk nekā vienkāršu kritumu
Jaunākie Somijas Dabas resursu institūta (Luke) dati izgaismo būtiskas pārmaiņas koksnes tirgū. No vienas puses, 2026. gada sākumā samazinās rūpnieciskās koksnes ieguve. Februārī Somijā iegūti 5,9 miljoni kubikmetru industriālās apaļkoksnes, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt janvāra un februāra kopējais apjoms — 11,7 miljoni kubikmetru — atpaliek no iepriekšējā gada jau par 9%.
Tomēr vēl izteiktāks kritums vērojams enerģētiskās koksnes segmentā. Tajā pašā periodā šī sortimenta ieguve sarukusi par 24–26%. Šāds kritums nav nejaušība vai vienas sezonas svārstība — tas norāda uz dziļākām pārmaiņām tirgus struktūrā.
Ne visi sortimenti krītas vienādi
Detalizētāka datu analīze atklāj būtisku niansi: koksnes tirgus nav vienots, un dažādi sortimenti uz izmaiņām reaģē atšķirīgi.
Zāģbaļķu ieguve februārī samazinājusies par 11%, un līdzīgs kritums saglabājas arī gada sākuma griezumā. Tas ir loģiski, jo šis segments ir tieši saistīts ar būvniecības aktivitāti un eksporta pieprasījumu — diviem faktoriem, kas pašlaik Eiropā ir svārstīgi.
Papīrmalka, lai gan arī piedzīvo kritumu, uzrāda lielāku stabilitāti. Samazinājums ir mērenāks, un kopējais apjoms joprojām saglabājas salīdzinoši tuvu ilgtermiņa līmenim. Tas norāda uz stabilāku pieprasījumu no celulozes un papīra industrijas, kas šobrīd darbojas ar mazāku cikliskumu nekā būvniecības sektors.
Šī atšķirība starp sortimentiem ir būtiska — tā parāda, ka tirgus vairs nav interpretējams ar vienkāršu “aug vai krīt” loģiku.
Enerģētiskā koksne zaudē savu stabilitāti
Vēl nesen enerģētiskā koksne tika uzskatīta par drošu realizācijas kanālu. Tā absorbēja zemākas kvalitātes materiālu un nodrošināja papildu noietu pat situācijās, kad citi segmenti svārstījās.
Šobrīd šis priekšstats sāk mainīties. Enerģētiskās koksnes ieguves kritums par vairāk nekā ceturtdaļu gada sākumā liecina, ka pieprasījums šajā segmentā vairs nav pašsaprotams. Tā kā lielāko daļu veido atzaroti stumbri un veseli koki — materiāls, kas bieži nonāk enerģētikā kā “rezerves risinājums” — šīs izmaiņas tieši ietekmē meža īpašnieku ienākumu struktūru.
Šķeldas patēriņa kritums apstiprina tendenci
Ja ieguves dati rāda piedāvājuma pusi, tad enerģētikas statistika atklāj pieprasījuma dinamiku.
Somijā kopējais cietā koksnes kurināmā patēriņš 2025.gadā siltuma un koģenerācijas stacijās samazinājās par 5%. Tomēr daudz nozīmīgāks ir meža šķeldas patēriņa kritums — tas sarucis par 13%. Samazinājums ir vienmērīgs gan koģenerācijas stacijās, gan tikai siltuma ražošanas iekārtās.
Vēl būtiskāks signāls ir tas, ka īpaši strauji samazinās tieši primārās koksnes izmantošana enerģijā. Apaļkoksnes šķeldas patēriņš krities par 17%, kamēr vienlaikus pieaug rūpniecības blakusproduktu — mizas, skaidu un citu atlikumu — izmantošana. Arī granulu un brikešu patēriņš palielinās.
Tas nozīmē, ka enerģētikas sektors ne tikai patērē mazāk koksnes, bet arī maina tās izcelsmi.
Ko šīs pārmaiņas nozīmē praksē?
Šo datu kombinācija ļauj izdarīt vairākus praktiskus secinājumus.
Pirmkārt, enerģētiskā koksne vairs nav garantēts noieta kanāls. Ja pieprasījums samazinās un vienlaikus pieaug konkurence no alternatīviem resursiem, šis segments kļūst ievērojami svārstīgāks.
Otrkārt, pieaug konkurence starp dažādiem koksnes veidiem. Rūpniecības blakusprodukti arvien biežāk aizvieto meža šķeldu, kas nozīmē, ka enerģētikas tirgū notiek iekšēja konkurence starp dažādiem izejmateriāliem.
Treškārt, būtiski pieaug sortimentācijas nozīme. Ja agrāk daļu materiāla varēja relatīvi vienkārši novirzīt uz enerģētiku, tad šobrīd kļūst kritiski svarīgi precīzi sadalīt koksni pēc kvalitātes un pielietojuma, lai maksimizētu ieņēmumus.
Ja vēlies saprast, kā šī situācija ietekmē tieši Tavu īpašumu, vērts sākt ar profesionālu izvērtējumu.
Tirgus kļūst sarežģītāks — un tas maina spēles noteikumus
Koksnes tirgus arvien mazāk atbilst vienkāršam modelim, kur viss ir atkarīgs tikai no kopējā pieprasījuma. Tā vietā veidojas vairāki paralēli segmenti ar atšķirīgu dinamiku.
Vienā segmentā pieprasījums krītas strauji, citā saglabājas stabils, bet vēl citā pat pieaug. Tas nozīmē, ka viena un tā pati cirsma dažādos tirgus apstākļos var radīt pilnīgi atšķirīgu rezultātu.
Tieši šeit izšķiroša kļūst stratēģija — kā koksne tiek sagatavota, sadalīta un realizēta.
Ko no tā vajadzētu saprast Latvijas meža īpašniekam?
Somija bieži kalpo kā indikators tam, kas ar nelielu nobīdi notiek arī Baltijas reģionā.
No šiem datiem izriet trīs praktiski secinājumi:
- nevar paļauties uz enerģētisko koksni kā garantētu realizācijas kanālu
- jādomā par sortimentu kvalitāti un struktūru jau ciršanas plānošanas stadijā
- tirgus jāvērtē segmentēti, nevis “vidēji”
Ko darīt šobrīd?
Mainīgā tirgū svarīgākais nav gaidīt, bet saprast savu situāciju.
Profesionāls izvērtējums ļauj:
- precīzi noteikt cirsmas potenciālu
- saprast optimālo realizācijas stratēģiju
- izvairīties no vērtības zuduma nepareizas sortimentācijas dēļ
Ja vēlies saņemt skaidru skatījumu uz savu īpašumu:
