Zviedrijas meža nozarē šogad tiek prognozēta ciršanas apjoma samazināšanās par 2%, salīdzinot ar 2023. gadu, liecina Zviedrijas Meža aģentūras jaunākās prognozes. Paredzams, ka 2024. gadā kopējais ciršanas apjoms sasniegs 88 miljonus kubikmetru, kas ir par 2 miljoniem kubikmetru mazāk nekā 2023. gadā un par 7 miljoniem kubikmetru mazāk nekā 2022. gadā.
Šis samazinājums ir saistīts ar meža nozares pieprasījuma samazinājumu, jo zāģmateriālu ražošana tiek prognozēta ar 4% kritumu. Arī celulozes ražošana tiek prognozēta ar nelielu, 1% samazinājumu, kas ietekmēs malkas ieguves apjomus. Tomēr tiek lēsts, ka malkas ieguves līmenis paliks stabils.
Jau 2023. gadā ciršanas apjomi samazinājās pēc vairāku gadu vēsturiski augstas aktivitātes, kuras iepriekšējie maksimumi bija 2005. un 2007. gadā, kad notika spēcīgas vētras. Zviedrijas Meža aģentūras statistiķis Jonas Paulsons norāda, ka ciršanas apjomi, visticamāk, turpinās samazināties.
Turklāt apaļkoku tirdzniecība ietekmēs ciršanas līmeni – tiek prognozēts, ka imports pieaugs par 0,7 miljoniem kubikmetru, savukārt eksports samazināsies par 0,4 miljoniem kubikmetru.
Vai un kā Zviedrijas ciršanas apjoma samazināšanās var ietekmēt Latviju?
Lai gan Zviedrijas meža nozares tendences varētu šķist saistītas tikai ar Skandināvijas tirgu, ir svarīgi saprast, ka Latvijas un Zviedrijas ekonomiskās saites ir dziļas, it īpaši meža nozares kontekstā. Latvijas kokmateriālu eksports un imports, kā arī apaļkoku tirdzniecība cieši saistīta ar zviedru tirgu, un tāpēc jebkādas izmaiņas Zviedrijas tirgū var atstāt ietekmi arī uz Latvijas mežsaimniecību.
Samazinot ciršanas apjomu Zviedrijā, pieprasījums pēc Latvijas kokmateriāliem varētu pieaugt, jo zviedru tirgus varētu kompensēt vietējo piedāvājuma kritumu ar importu no Latvijas. Tas potenciāli varētu palielināt Latvijas kokmateriālu cenas un stimulēt vietējos ražotājus. No otras puses, zviedru tirgus kritums varētu radīt spiedienu arī uz Latvijas ražotājiem, ja globālās cenas sāks kristies, jo samazināsies kopējais pieprasījums pēc zāģmateriāliem un celulozes produktiem.
Turklāt, ja Zviedrijā turpināsies imports, Latvijas meža īpašniekiem var rasties iespējas paplašināt savu eksportu. Tomēr ir jābūt piesardzīgiem, jo jebkādas svārstības tirgū var ietekmēt ilgtermiņa plānus un cenu stabilitāti.
Lai arī cik šķietami attāls būtu Zviedrijas tirgus, Latvijas meža īpašniekiem būtu jāpievērš uzmanība šīm tendencēm un jāgatavojas iespējamām izmaiņām gan tirgus pieprasījumā, gan konkurences apstākļos.
